Latvijas Sociālo zinātņu datu arhīvs un ES atvērtās zinātnes politika

2016.gadā Latvijas Sociologu asociācija (LSA) uzsāka darbu pie Latvijas Sociālo zinātņu datu arhīva (LSZDA) projekta atkalizveidošanas. Nepieciešamība pēc šāda nacionāla mēroga datu arhīva no jauna aktualizējusies pēc aprīļa beigās pieņemtajām jaunajām Eiropas Komisijas rekomendācijām zinātniskās informācijas piekļuves un saglabāšanas veicināšanai (“Recommendation on access to and preservation of scientific information”). To akcents ir zinātnisko datu saglabāšana atkārtotai lietošanai.

Iesaistoties CESSDA ERIC (Eiropas sociālo zinātņu datu arhīvu konsorcijs) projektā CESSDA SaW, LSA 2017.gadā izstrādāja LSZDA attīstīšanas plānu, līdz ar to kļūstot par CESSDA ERIC sadarbības partneri:

Eiropas Komisijas rekomendācijās skaidrots, kāda būtu labā prakse, lai par publiskajiem līdzekļiem veikto pētījumu dati (ne tikai pētījumu atskaites, bet arī t.d. primārie dati) atbilstu FAIR (findable, accessible, interoperable and re-usable) principam, t.i. tie būtu atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti lietojami. Galvenais priekšnosacījums tam ir skaidra atvērtās zinātnes politika, kas cita starpā paredz katra valsts finansēta pētījuma datu pārvaldes plānošanu (data management planning), tam paredzot arī attiecīgus resursus.

Šobrīd Latvijas zinātnisko pētījumu primārie dati (sociālajām zinātnēm tipiskākais un arī dārgākais to veids ir socioloģisku aptauju ‘jēldati’) visbiežāk paliek pie pētniekiem un pēc īsāka vai ilgāka laika pazūd. Pētījumu pasūtītāji neprasa šo datu deponēšanu atbilstošos datu arhīvos vai repozitārijos. Pētnieki, pat ja to vēlas, to nevar izdarīt Latvijā, jo mums nav nevienas tādas vietas, savukārt ārvalstu arhīvi reti kad ir gatavi bez maksas pieņemt, sagatavot un publicēt citas valsts nacionālos datus.

LSZDA atkalizveides mērķis ir tieši tāds: “[…] ilgtermiņā uzglabāt un nodrošināt piekļuvi Latvijā iegūtajiem sociālo zinātņu pētījumu datiem”.

Šobrīd LSA arhīva grupa* turpina konsultācijas un citu sadarbības partneru meklēšanu nacionālā un starptautiskā mērogā.

 

* LSA LSZDA darba grupas vadītājs, LSA valdes loceklis, LU LFMI pētnieks Dr.Jānis Daugavietis, LSA valdes locekle, LU asoc. prof. Baiba Bela, Zviedrijas Nacionālā datu arhīva sociālo zinātņu koordinatore Ilze Lāce, LSA priekšsēdētājs, Baltic Studies Centre pētnieks Dr. Miķelis Grīviņš.

2018.gada kopsapulce

Balsu skaitīšanas komisija (Alise Lāce, Māris Brants, Kristīne Vībane) darbā.

2018.gada 12.martā Kaņepes kultūras centrā Rīgā, klātesot 40 no 74 biedriem, notika LSA kopsapulce. Tā sākās ar LLU pasniedzējas Ināras Leikumas priekšlasījumu par Pēteri Birkertu, kurš ir pirmās latviešu valodā izdotās socioloģijas mācību grāmatas autors (Zocioloģija: skolām un pašmācībai, 1921), iespējams, arī pirmais latviešu socioloģijas profesors (īsu laiku pasniedzis Padomju Krievijā pilsoņu kara laikā). Ināra ir grāmatas ‘Pēteris Birkerts: es laižu savus darbus pasaulē’ (2016) autore.

Pēc tam LSA valdes priekšsēdētāja Baiba Bela sniedza īsu atskaiti par padarīto (par aktivitātēm sociālo zinātņu datu arhīva aktualizēšanā u.c.) un plāniem šim gadam. 10.maijā plānots Datu valsts inspekcijas informatīvs seminārs LSA biedriem par jauno ES datu aizsardzības regulu, bet septembrī LSA rīkos pasākumu par vēlēšanu aptauju datu interpretēšanu. Pēc jaunās valdes un priekšsēdētāja vēlēšanām pasākums turpinājās neformālā gaisotnē.

Biedru sapulce ievēlēja jaunu priekšsēdētāju un valdi šādā sastāvā:

Miķelis Grīviņš, valdes priekšsēdētājs (Baltic Studies Centre, Rīga)
Andrejs Ivanovs (RSU Statistikas laboratorija, Rīga)
Baiba Bela (LU SZF Socioloģijas nodaļa, Rīga)
Ieva Strode (SKDS, Rīga)
Ilona Kunda (LKA ZPC, Rīga)
Jānis Daugavietis (LU LFMI, Rīga)
Signe Kaņējeva (Kantar TNS, Rīga)

LSA valdes sēde

Š.g. 16.februārī notika LSA valdes sēde, kurā, promesot Andrejam Ivanovam, piedalījās pārējie seši valdes locekļi: Baiba Bela, Inta Mieriņa, Miķelis Grīviņš, Jānis Daugavietis, Ieva Strode un Oksana Žabko. Tika pārrunāti trīs galvenie jautājumi.

  1. LSA kopsapulces organizēšana. Tā jau izsludināta š.g. 12.martā. Vieta tiks izziņota drīzumā.
  2. Kopsapulcē notiks jaunās valdes locekļu un priekšsēdētāja vēlēšanas. Vismaz divi valdes locekļi jau izteikuši vēlēšanos nekandidēt uz nākamo periodu; arī jau divus posmus kalpojusī LSA vadītāja labprāt paliktu valdē, bet apņēmusies nekandidēt nākamajās prieksšēdētāja vēlēšanās, lai būtu demokrātiska vadības rotācija. Tāpēc katrs LSA biedrs tiek aicināts pārdomāt un izvirzīt savu vai kolēģu kandidatūras šiem amatiem.
  3. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas karstumā, orientējoši septembra sākumā, LSA gatavojas rīkot izglītojoši-informējošu pasākumu par priekšvēlēšanu aptauju datu interpretāciju. Saturiski tas būs stāsts, kas balstīts konkrētu pagātnes aptauju gadījumu analīzē, gan Latvijas, gan ārvalstu. Pasākuma galvenā mērķauditorija – žurnālisti un studenti.

LSA valde aicina biedrus rezervēt 12.marta vakaru kopsapulcei, līdzdarboties tās satura veidošanā, kā arī samaksāt gada biedru naudu (kurš to jau nav izdarījis). Savukārt potenciālos LSA biedrus laipni aicinām savās rindās!

Uz tikšanos!

LSA valde

PS …un sekojiet LSA Facebook lapai!

Socioloģijas un politikas zinātnes programmu izvērtēšana

20.aprīlī LU Sociālo zinātņu fakultātē (SZF) notika socioloģijas un politikas zinātnes bakalaura, maģistratūras un doktorantūras programmu izvērtēšana.

Programmu vērtētāji: Prof. Kestutis Kriščiūnas, Prof. Šarūnas Liekis, Ilze Trapenciere. Iesākumā fakultātes dekāns profesors Juris Rozenvalds prezentēja kopēju pārskatu par SZF kopumā, pēc tam profesors Tālis Tisenkopfs prezentēja informāciju par Socioloģijas programmu, bet profesors Jānis Ikstens – par Politikas zinātnes programmu. Visās trīs prezentācijās tika likts uzsvars uz to, ka gan katra programma atsevišķi, gan fakultāte kopumā kā prioritāti izvirzīja kvalitatīvas un modernas studiju vides radīšanu, kas sekmētu studentos vēlmi apgūt zināšanas un dažādos veidos radoši izpausties. Tika akcentēta programmu savstarpējā sadarbība dažādu aktivitāšu (lekciju, semināru) veidošanā.

Pēc tam eksperti sarunas turpināja ar akadēmisko personālu. Socioloģijas un politikas zinātnes profesori, asociētie profesori, docenti un lektori sniedza ieskatu par savu darbu ar studentiem un sniedza savu novērtējumu studiju procesa kvalitātei. Tālāk saruna noritēja ar esošajiem studentiem, kas izteica savu viedokli par studiju procesu, par to, vai viņus apmierina studiju process, lekciju kvalitāte, ko būtu nepieciešams uzlabot vai pat mainīt. Pēdējā tikšanās bija ar darba devējiem un absolventiem. Darba devējus pārstāvēja Valsts prezidenta kanceleja, ārlietu ministrija, Nacionālo ziņu aģentūra LETA, Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, Valsts probācijas dienests, pētījumu centrs Factum Group, u.c. Darba devēji sniedza savus iespaidus par to, ka gan socioloģijas, gan politikas zinātnes nodaļas spēj sagatavot labus speciālistus, kuri ir spējīgi kvalitatīvi veikt savus amata pienākumus. Klātesošie programmu absolventi spēja šo apgalvojumu apliecināt.

Avots: LU SZF 24/04/2012

Starptautiska zinātniska konference „Jaunieši Latvijā, Eiropā, pasaulē: iespējas un riski”

No 2012. gada 1. līdz 2. jūnijam Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts organizē starptautisku zinātnisku konferenci „JAUNIEŠI LATVIJĀ, EIROPĀ, PASAULĒ: IESPĒJAS UN RISKI”, kurā piedalīsies jaunatnes izpētes jomā plaši pazīstami zinātnieki, kā arī jaunatnes politikas veidotāji no Latvijas, Īslandes, Kanādas, Krievijas, Polijas, Somijas, Vācijas u.c. valstīm.  Konference notiks Latvijas Universitātes telpās Raiņa bulvārī 19.

Starptautiskā jaunatnes pētnieku un jaunatnes politikas veidotāju konference tiek organizēta, lai plaši un vispusīgi analizētu jauniešu dzīves problēmas Latvijā un pasaulē, popularizētu un pievērstu uzmanību jaunatnes pētījumu rezultātiem, veidotu ciešāku sadarbību starp jaunatnes pētniekiem un jaunatnes politikas veidotājiem Latvijā un starptautiskā mērogā, nostiprinātu jaunatnes pētnieku sadarbības tīklu un veicinātu jaunu pētnieku piesaisti. Konference piedāvā platformu diskusijām par jaunatnes pētniecības nozīmi jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā.

Ar lekcijām konferences plenārsēdēs uzstāsies jaunatnes pētniecības jomā pazīstami speciālisti:

  • Hans-Joachim Schild (ES Jaunatnes partnerība),  
  • Prof. Helena Helve (Tamperes Universitāte, Somija),  
  • Prof. Jacek Moskalewicz (Varšava, Polija),  
  • Prof. Jürgen Rehm (Toronto Universitāte, Kanāda),  
  • Jón Sigfússon (Reikjavīkas Universitāte, Īslande), 
  • Olga Tereščenko (Baltkrievijas Valsts Universitāte, Baltkrievija), 
  • Ilze Trapenciere (LU FSI, Latvija)

Tuvāk par pieteikšanos, konferences darba kārtību un norises vietām var uzzināt konferences mājas lapā.

Konference ”Mutvārdu vēsture: dialogs ar sabiedrību”

No 29. līdz 30. Martam Latvijas Universitātē norisināsies starptautiska mutvārdu vēstures konference ”Mutvārdu vēsture: dialogs ar sabiedrību”. Konferenci organizē Nacionālās mutvārdu vēstures centrs Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā sadarbībā ar Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju „Dzīvesstāsts” un Vēstures nodaļu Stokholmas Universitātē. Konferencē ar Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja atbalstu piedalīsies Dr. Thomas Loer, kurš sniegs priekšlasījumu par objektīvās hermeneitikas metodi plašāku lietojumu sabiedrisko procesu analīzē. Sk. saiti: http://www.dzivesstasts.lv/lv/free.php?id=22096. Konferences programma ir apjomīga, iespējams, katrs ir atradīs sev ko interesantu.

Kas notiek Latvijā? 29.09.2010

 Jāņa Dombura LTV1 šovā dažas dienas pirms 10. Saeimas vēlēšanām sociologi par reitingiem un ar prognozēm. Ieva Strode (SKDS), Aigars Freimanis (Latvijas Fakti), Māris Brants (Data Serviss), Iluta Skrūzkalne (GFK) un Mareks Niklass (LU SZF).
“Sociologi un aptaujas – orientieri vai maldugunis?” (29.09.2010.) Skatīties video arhīvā.

Partiju apvienības „Vienotība” un GfK aptauja

Šodien, 2010. gada 29. septembrī notika preses konference, kuru rīko Latvijas Sociologu asociācija (LSA). Tikšanās laikā žurnālisti tika iepazīstināti ar sociologu, politikas un komunikācijas speciālistu viedokļiem par socioloģisko datu reprezentativitātes, datu iegūšanas procedūru un sabiedrību nemaldinošu socioloģisko datu publiskošanas prasībām. Pētnieki nodeva žurnālistiem publiskošanai daļu no dokumentiem.

Ar visiem preses konferencē rādītajiem materiāliem, kā arī vērtējumiem, jautājumiem un atbildēm, kas saņemtas no visām iesaistītajām pusēm, var iepazīties šeit.