Valdes sēde (2018.12.05.)

2018.gada 5.decembrī notika LSA valdes sēde, kurā piedalījās valdes locekļi Miķelis Grīviņš, Baiba Bela, Ilona Kunda, Ieva Strode, Andrejs Ivanovs un Jānis Daugavietis. Sēdē tika apspriesti šādi galvenie jautājumi:

(1) Sadarbība ar Valsts izglītības attīstības aģentūras Apvārsnis 2020 Nacionālā kontaktpunkta eksperti Lauru Bužinsku (grupā Eiropa mainīgā pasaulē – iekļaujoša, novatoriska un domājoša sabiedrība). Laura atbild par sadarbību ar humanitārajām un sociālajām zinātnēm. Te, piemēram, prezentācijas no 2018. gada Apvārsnis 2020 informatīvajiem pasākumiem:  [saite].

(2) Valde vienojas, ka nākamā gada LSA kopsapulci martā varētu ievadīt izglītojošs seminārs par digitālo instrumentu un metožu izmantošanu pētniecībā. Pētniecībā arvien vairāk tiek izmantotu ne tikai digitālie rīki, bet arī arvien vairāk tiek pētīta pati digitālā vide. Viena no šīs virzības pazīmēm ir pieaugoša starp- un multidisciplinaritāte. Sociālo, humanitāro, matemātikas un datorzinātņu pārstāvju sadarbība ir ikdiena. Par normu jau kļūst arī tas, ka programmēšanas pamati tiek iekļauti sociālo un humanitāro zinātņu studiju programmās no pirmā mācību gada (šobrīd pārliecinoši populārākās programmēšanas vides hum-soc laukā ir R un Python). Cita stabila tendence ir digitālo pētniecisko metožu izmantošana ārpus akadēmijas – privātajā biznesā un sabiedrības pārvaldē. Tāpēc digitālajā seminārā plānots uzaicināt arī citu disciplīnu un jomu pārstāvjus, piemēram, mārketinga un digitālo humanitāro zinātņu.

(3) LSA Valdes priekšsēdētājs Miķelis Grīviņš ierosina organizēt regulāru semināru ciklu, kura mērķis būtu ļaut pētniekiem izglītoties, radīt tiltu starp pētniekiem un sabiedrību/ medijiem, veicināt diskusijas un popularizēt sociālās zinātnes. Kopumā valde ideju akceptē.

(4) Darbs pie Latvijas Sociālo zinātņu datu arhīva atkalizveidošanas. LSA turpina uzturēt aktīvus kontaktus ar ES sociālo zinātņu datu konsorciju CESSDA ERIC un šobrīd mēs esam uzaicināti iesaistīties tās vadītā Apvārsnis 2020 projekta pieteikuma izstrādē. Tikmēr nacionālajā līmenī LSA ‘arhīva grupa’ Jāņa Daugavieša vadībā apņemas aktualizēt jautājumu par valsts un pašvaldību pasūtīto pētījumu primāro datu (piemēram, aptauju datu kopas, intervijas, savāktās dokumentu kolekcijas) un metodoloģiju aprakstu nodošanas/saņemšanas un arhivēšanas juridisko pusi. Tās mērķis – izstrādāt vienotus priekšrakstus šādu datu deponēšanai.

LSA ‘13.Saeimas vēlēšanu totalizatora’ rezultāti: kritiska avotu salīdzināšana, pieredze un intuīcija

Noslēdzies Latvijas Sociologu asociācijas (LSA) rīkotais ‘13.Saeimas vēlēšanu totalizators’. Pieņemot, ka galvenie vēlēšanu dati būtiski nemainīsies, pasludinām, ka tajā ir divi uzvarētāji – ILGA SOKOLOVA (sabiedrisko attiecību speciāliste privātajā sektorā) un GUNĀRS BĒRZIŅŠ (ekonomists), kuri abi ieguvuši identisku punktu skaitu, kopsummā sniedzot tuvākās prognozes par trim aptaujā uzdotajiem jautājumiem: vēlētāju aktivitāte, populārākās partijas saņemto balsu īpatsvars un Saeimā iekļuvušo partiju saraksts.

Ilga saka, ka savas gala prognozes balstīja pieņēmumos par vēlētāju uzvedību, kurus veidoja publiski pieejamie avoti, partiju ideoloģijas un to līderu performance debatēs, domājams, arī zināšanas, kas iegūtas LU studējot socioloģiju un sabiedrības vadību. Arī Gunāra galvenie avoti bija publiski pieejamās socioloģiskās aptaujas, mazāk gan paļaujoties uz interneta aptaujām, kas nevar raksturot visu vēlētāju spektru. Savukārt atslēgas, kas Gunāram ļāva diezgan precīzi prognozēt vēlētāju aktivitāti, bija lielais skaits atbilžu “nezinu” aptaujās, iepriekšējo vēlēšanu rezultāti un pēdējo gadu ekonomiskie procesi.

LSA sveic uzvarētājus! Pirmo desmit vietu ieguvēju vārdi publicēti zemāk. Vietas aprēķinātas summējot katrā jautājumā iegūtos rangus. Anonimizēts datu fails sekundārai analīzei vai vienkāršai zinātkārei pieejams šeit: https://doi.org/10.5281/zenodo.1460300.

Šogad LSA ‘totalizatorā’ aicināja piedalīties ne vien sociologus un citu sociālo zinātņu pārstāvjus, bet jebkuru, kam ir interese un ambīcijas pārbaudīt savas zināšanas un intuīciju. Sākot pildīt on line anketu, interesi par to izrādīja teju 500 cilvēku, bet uz trim aptaujas pamatjautājumiem atbildēja 128 respondenti. Visbiežāk respondenti pašidentifikācijas logā rakstīja: IT speciālists, sociologs, žurnālists, projektu vadītājs, students, pētnieks. Ir arī daži mājsaimnieki, viens sētnieks un viena antropoloģe. Nav neviena (neanonīma) politologa.

Vieglākais jautājums, spriežot pēc atbildēm, bija par to, kuras partijas iekļūs Saeimā. Ka tās būs šīs septiņas – Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija, Attīstībai/Par!, Jaunā VIENOTĪBA, Politiskā partija “KPV LV” un Zaļo un Zemnieku savienība – precīzi prognozēja teju puse respondentu. Biežākās neprecizitātes šajā jautājumā tika pieļautas paredzot ‘Jaunās VIENOTĪBAS’ neiekļūšanu un “PROGRESĪVO” un ‘Latvijas Reģionu Apvienības’ pārstāvju iekļūšanu parlamentā. Katrs sestais respondents izdarīja vismaz vienu no šādiem pieņēmumiem.

Grūtāks bija jautājums “Cik % balsu iegūs populārākā partija (nepieskaitot 5% nepārkāpušo partiju balsis)?” CVK dati liecina, ka “Saskaņa” ieguva 19,8%. Totalizatora dalībnieku vidējā aritmētiskā atbildes vērtība ir 24,4% (mediāna – 23%), tātad, respondenti šīs partijas izredzes vērtēja pārāk optimistiski, vai pesimistiski (atkarīgs no tā, kāda ir viņu politiskā pārliecība). Tikai 10% totalizatora dalībnieku sniedza maksimāli tuvas atbildes, t.i. 19 vai 20%.

Tomēr vislielākā prognožu neprecizitāte bija atbildot uz jautājumu: “Kāda būs vēlētāju aktivitāte (t.i., cik % balstiesīgo piedalīsies Saeimas vēlēšanās)?” Respondentu atbilžu vidējā aritmētiskā vērtība ir 61,2% (mediāna – 62%). 55 vai 56% minējuši vien 8% respondentu, 54% – neviens. Ja uz pārējiem diviem totalizatora jautājumiem atbildes salīdzinoši precīzi parādīja socioloģiskās aptaujas un to kritisks salīdzinājums, tad vēlētāju aktivitāte no aptauju datiem nebija tik vienkārši “izvelkama”. Vidēji aptaujās tikai katrs desmitais respondents apgalvoja, ka neies vēlēt, un trešdaļa atbildēja, ka vēl nav izlēmuši. Latvijas socioloģiskās aptaujās paredzamā vēlētāju aktivitāte tiek mērīta reti (uzdodot specifiskus jautājumus tieši par to), tāpēc, prognozējot šo rādītāju, lielākā mērā nekā citos gadījumos jāpaļaujas uz kritisku dažādu avotu salīdzinājumu, savu pieredzi un arī intuīciju.

Prognozēšana ir viena no grūtākajām un nepateicīgākajām nodarbēm, tāpēc LSA pateicas visiem, kuri riskēja un piedalījās!

PS Cik zināms, otru publisko prognožu aptauju (‘spēli-festivālu’) veicis publicists Mārcis Bērziņš [https://benedictingibjorg.wordpress.com/2018/10/05/prognozu-festivals-2018/], vaicājot par vietu sadalījumu 13. Saeimā. Tajā līderos Factum Interactive (@Interactive_LV), ko visdrīzāk pārvalda Aldis Pauliņš, Latvijas Sociologu asociācijas biedrs no 1991.gada (prezidents 1994-2000), mārketinga pētījumu un metodoloģijas konsultāciju uzņēmuma ‘Factum’ īpašnieks.

Sagatavoja Jānis Daugavietis, LSA
Tehniskais atbalsts – Andrejs Ivanovs, LSA
2018.10.12.

Latvijas Sociologu asociācijas ‘13.Saeimas vēlēšanu totalizatora’ uzvarētāji
(vieta, vārds, pašidentifikācija)

  1. Ilga Sokolova, sabiedrisko attiecību speciāliste
    Gunārs Bērziņš, ekonomists
  2. Jibby, IT
  3. Aija Sadoviča, IT
    [anonīms]
  4. Baiba, žurnāliste
  5. Rolands Puhovs, reklāmas industrija
    Jūlija, sociologs
    [anonīms]
  6. Uldis Gedra, producents
    [anonīms]
    Pakalns, meistars
  7. Edgars Baldunciks, jurists
    Raitis Elksnis, IT
    [anonīms], sētnieks
    Andersons, IT
    [anonīms], Attīstības projektu vadītājs
  8. Zanda Rutkovska, socioloģe
    Ruslans Antropovs, fotogrāfs
  9. Kārlis I., programmētājs
    [anonīms]
    Aivars Avotiņš, analītiķis
    [anonīms]
  10. Inese Viktorija Grospine, projekta koordinatore
    [anonīms], antropoloģe
    [anonīms], ierēdnis

Dati aprēķināti izmantojot vēlēšanu rezultātus, kādi tie publicēti CVK
(https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults, 2018.10.12.).

2018.gada kopsapulce

Balsu skaitīšanas komisija (Alise Lāce, Māris Brants, Kristīne Vībane) darbā.

2018.gada 12.martā Kaņepes kultūras centrā Rīgā, klātesot 40 no 74 biedriem, notika LSA kopsapulce. Tā sākās ar LLU pasniedzējas Ināras Leikumas priekšlasījumu par Pēteri Birkertu, kurš ir pirmās latviešu valodā izdotās socioloģijas mācību grāmatas autors (Zocioloģija: skolām un pašmācībai, 1921), iespējams, arī pirmais latviešu socioloģijas profesors (īsu laiku pasniedzis Padomju Krievijā pilsoņu kara laikā). Ināra ir grāmatas ‘Pēteris Birkerts: es laižu savus darbus pasaulē’ (2016) autore.

Pēc tam LSA valdes priekšsēdētāja Baiba Bela sniedza īsu atskaiti par padarīto (par aktivitātēm sociālo zinātņu datu arhīva aktualizēšanā u.c.) un plāniem šim gadam. 10.maijā plānots Datu valsts inspekcijas informatīvs seminārs LSA biedriem par jauno ES datu aizsardzības regulu, bet septembrī LSA rīkos pasākumu par vēlēšanu aptauju datu interpretēšanu. Pēc jaunās valdes un priekšsēdētāja vēlēšanām pasākums turpinājās neformālā gaisotnē.

Biedru sapulce ievēlēja jaunu priekšsēdētāju un valdi šādā sastāvā:

Miķelis Grīviņš, valdes priekšsēdētājs (Baltic Studies Centre, Rīga)
Andrejs Ivanovs (RSU Statistikas laboratorija, Rīga)
Baiba Bela (LU SZF Socioloģijas nodaļa, Rīga)
Ieva Strode (SKDS, Rīga)
Ilona Kunda (LKA ZPC, Rīga)
Jānis Daugavietis (LU LFMI, Rīga)
Signe Kaņējeva (Kantar TNS, Rīga)

Partiju apvienības „Vienotība” un GfK aptauja

Šodien, 2010. gada 29. septembrī notika preses konference, kuru rīko Latvijas Sociologu asociācija (LSA). Tikšanās laikā žurnālisti tika iepazīstināti ar sociologu, politikas un komunikācijas speciālistu viedokļiem par socioloģisko datu reprezentativitātes, datu iegūšanas procedūru un sabiedrību nemaldinošu socioloģisko datu publiskošanas prasībām. Pētnieki nodeva žurnālistiem publiskošanai daļu no dokumentiem.

Ar visiem preses konferencē rādītajiem materiāliem, kā arī vērtējumiem, jautājumiem un atbildēm, kas saņemtas no visām iesaistītajām pusēm, var iepazīties šeit.