Kategorija: Bez tēmas

Publicēts

Atbilde no Eiropas Sociologu asociācijas

Saņemta atbilde no Eiropas Sociologu asociācijas (ESA) vadības uz Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas sociologu asociāciju kopīgo iesniegumu ar lūgumu reaģēt uz Krievijas Sociologu asociācijas vēstuli, kas pauž politiski nepieņemamu attieksmi, runājot par “konflikta situāciju” un tās “normalizāciju” Ukrainā. Šis jautājums tiks izskatīts ESA izpildkomitejas 11.aprīļa sēdē un ESA nacionālo asociāciju padomes ārkārtas sēdē 12.aprīlī.

Savukārt šodien, 2022.gada 7.aprīlī, notiek ārkārtas ESA Ģenerālā Asambleja.

Publicēts

LSA jauns priekšsēdētājs

Katru otro gadu Latvijas Sociologu asociācijas biedru kopsapulcē jāpārvēl tās izpildinstitūcija – valde. Jau trešo reizi ikgadējā biedru sapulce notika tiešsaistē, 2022. gada 24. februāra vakarā.
No 54 LSA biedriem sapulcē piedalījās 42. Sapulci atklāja priekšsēdētājs Miķelis Grīviņš, to tālāk vadīja priekšsēdētāja vietniece Baiba Bela, bet protokolēja Dace Goško.


Turpinot kopsapulču tradīciju, no sākuma tika sniegti priekšlasījumi par tematiem, kas saistīti ar socioloģisko pētniecību. Sākumā Miķelis Grīviņš uzstājās ar tematu “Veicinot pētījumu rezultātu ietekmi: Apvāršņa pētījumu pieredze”, pēc kura sekoja Jānis Daugavietis ar “Pētniecības dati: ES un LR gaidas un prakses (datu repozitoriji un datu sagatavošana publicēšanai)”.
Tālāk norisa LSA kopsapulces formāli-juridiskā daļa, kurā Miķelis Grīviņš un Baiba Bela atskaitījās par biedrības darbību kopš 2020. gada (ieskaitot finanšu stāvokli). Šajā periodā ir uzņemti 11 jauni biedri. Pēc tam notika biedrības priekšsēdētāja un valdes locekļu kandidatūru izvirzīšana un aizklātās vēlēšanas. LSA statūtos rakstīts, ka valdi veido septiņi valdes locekļi, ieskaitot priekšsēdētāju (Latvijas sociologu asociācijas prezidents).
Tika izvirzīti septiņi kandidāti, kas visi tika ievēlēti ar absolūtu klātesošo biedru balsu vairākumu:

Renārs Felcis (valdes jaunais priekšsēdētājs, LU SZF), Jānis Daugavietis (LU LMFI), Linda Ezera (Forta Research), Andrejs Ivanovs (RSU), Signe Kaņējeva (Kantar), Ginta Kronberga (LLU) un Ieva Strode (SKDS). Valdei pirmo reizi pievienojas Renārs, Linda un Gita, bet vienkārša LSA biedra statusā pāriet Miķelis Grīviņš (BSC), Baiba Bela (LU SZF) un Līga Paula (LLU).

Publicēts

Latvijas Sociālo zinātņu datu arhīvs un ES atvērtās zinātnes politika

2016.gadā Latvijas Sociologu asociācija (LSA) uzsāka darbu pie Latvijas Sociālo zinātņu datu arhīva (LSZDA) projekta atkalizveidošanas. Nepieciešamība pēc šāda nacionāla mēroga datu arhīva no jauna aktualizējusies pēc aprīļa beigās pieņemtajām jaunajām Eiropas Komisijas rekomendācijām zinātniskās informācijas piekļuves un saglabāšanas veicināšanai (“Recommendation on access to and preservation of scientific information”). To akcents ir zinātnisko datu saglabāšana atkārtotai lietošanai.

Iesaistoties CESSDA ERIC (Eiropas sociālo zinātņu datu arhīvu konsorcijs) projektā CESSDA SaW, LSA 2017.gadā izstrādāja LSZDA attīstīšanas plānu, līdz ar to kļūstot par CESSDA ERIC sadarbības partneri:

Eiropas Komisijas rekomendācijās skaidrots, kāda būtu labā prakse, lai par publiskajiem līdzekļiem veikto pētījumu dati (ne tikai pētījumu atskaites, bet arī t.d. primārie dati) atbilstu FAIR (findable, accessible, interoperable and re-usable) principam, t.i. tie būtu atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti lietojami. Galvenais priekšnosacījums tam ir skaidra atvērtās zinātnes politika, kas cita starpā paredz katra valsts finansēta pētījuma datu pārvaldes plānošanu (data management planning), tam paredzot arī attiecīgus resursus.

Šobrīd Latvijas zinātnisko pētījumu primārie dati (sociālajām zinātnēm tipiskākais un arī dārgākais to veids ir socioloģisku aptauju ‘jēldati’) visbiežāk paliek pie pētniekiem un pēc īsāka vai ilgāka laika pazūd. Pētījumu pasūtītāji neprasa šo datu deponēšanu atbilstošos datu arhīvos vai repozitārijos. Pētnieki, pat ja to vēlas, to nevar izdarīt Latvijā, jo mums nav nevienas tādas vietas, savukārt ārvalstu arhīvi reti kad ir gatavi bez maksas pieņemt, sagatavot un publicēt citas valsts nacionālos datus.

LSZDA atkalizveides mērķis ir tieši tāds: “[…] ilgtermiņā uzglabāt un nodrošināt piekļuvi Latvijā iegūtajiem sociālo zinātņu pētījumu datiem”.

Šobrīd LSA arhīva grupa* turpina konsultācijas un citu sadarbības partneru meklēšanu nacionālā un starptautiskā mērogā.

 

* LSA LSZDA darba grupas vadītājs, LSA valdes loceklis, LU LFMI pētnieks Dr.Jānis Daugavietis, LSA valdes locekle, LU asoc. prof. Baiba Bela, Zviedrijas Nacionālā datu arhīva sociālo zinātņu koordinatore Ilze Lāce, LSA priekšsēdētājs, Baltic Studies Centre pētnieks Dr. Miķelis Grīviņš.

Publicēts

2018.gada kopsapulce

Balsu skaitīšanas komisija (Alise Lāce, Māris Brants, Kristīne Vībane) darbā.

2018.gada 12.martā Kaņepes kultūras centrā Rīgā, klātesot 40 no 74 biedriem, notika LSA kopsapulce. Tā sākās ar LLU pasniedzējas Ināras Leikumas priekšlasījumu par Pēteri Birkertu, kurš ir pirmās latviešu valodā izdotās socioloģijas mācību grāmatas autors (Zocioloģija: skolām un pašmācībai, 1921), iespējams, arī pirmais latviešu socioloģijas profesors (īsu laiku pasniedzis Padomju Krievijā pilsoņu kara laikā). Ināra ir grāmatas ‘Pēteris Birkerts: es laižu savus darbus pasaulē’ (2016) autore.

Pēc tam LSA valdes priekšsēdētāja Baiba Bela sniedza īsu atskaiti par padarīto (par aktivitātēm sociālo zinātņu datu arhīva aktualizēšanā u.c.) un plāniem šim gadam. 10.maijā plānots Datu valsts inspekcijas informatīvs seminārs LSA biedriem par jauno ES datu aizsardzības regulu, bet septembrī LSA rīkos pasākumu par vēlēšanu aptauju datu interpretēšanu. Pēc jaunās valdes un priekšsēdētāja vēlēšanām pasākums turpinājās neformālā gaisotnē.

Biedru sapulce ievēlēja jaunu priekšsēdētāju un valdi šādā sastāvā:

Miķelis Grīviņš, valdes priekšsēdētājs (Baltic Studies Centre, Rīga)
Andrejs Ivanovs (RSU Statistikas laboratorija, Rīga)
Baiba Bela (LU SZF Socioloģijas nodaļa, Rīga)
Ieva Strode (SKDS, Rīga)
Ilona Kunda (LKA ZPC, Rīga)
Jānis Daugavietis (LU LFMI, Rīga)
Signe Kaņējeva (Kantar TNS, Rīga)

Publicēts

LSA valdes sēde

Š.g. 16.februārī notika LSA valdes sēde, kurā, promesot Andrejam Ivanovam, piedalījās pārējie seši valdes locekļi: Baiba Bela, Inta Mieriņa, Miķelis Grīviņš, Jānis Daugavietis, Ieva Strode un Oksana Žabko. Tika pārrunāti trīs galvenie jautājumi.

  1. LSA kopsapulces organizēšana. Tā jau izsludināta š.g. 12.martā. Vieta tiks izziņota drīzumā.
  2. Kopsapulcē notiks jaunās valdes locekļu un priekšsēdētāja vēlēšanas. Vismaz divi valdes locekļi jau izteikuši vēlēšanos nekandidēt uz nākamo periodu; arī jau divus posmus kalpojusī LSA vadītāja labprāt paliktu valdē, bet apņēmusies nekandidēt nākamajās prieksšēdētāja vēlēšanās, lai būtu demokrātiska vadības rotācija. Tāpēc katrs LSA biedrs tiek aicināts pārdomāt un izvirzīt savu vai kolēģu kandidatūras šiem amatiem.
  3. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas karstumā, orientējoši septembra sākumā, LSA gatavojas rīkot izglītojoši-informējošu pasākumu par priekšvēlēšanu aptauju datu interpretāciju. Saturiski tas būs stāsts, kas balstīts konkrētu pagātnes aptauju gadījumu analīzē, gan Latvijas, gan ārvalstu. Pasākuma galvenā mērķauditorija – žurnālisti un studenti.

LSA valde aicina biedrus rezervēt 12.marta vakaru kopsapulcei, līdzdarboties tās satura veidošanā, kā arī samaksāt gada biedru naudu (kurš to jau nav izdarījis). Savukārt potenciālos LSA biedrus laipni aicinām savās rindās!

Uz tikšanos!

LSA valde

PS …un sekojiet LSA Facebook lapai!