Latvijas Sociologu asociācijas (LSA) profesionālās darbības kodekss sociālo un tirgus pētījumu veikšanai
Ievads
Sabiedrības uzticēšanos sociālajiem un tirgus pētījumiem lielā mērā nosaka tas, vai šie pētījumi ir veikti godīgi, objektīvi, nekaitējot pētījumu dalībniekiem un balstoties uz viņu brīvprātīgu sadarbību. Šo uzticēšanos jāstiprina atbilstošam profesionālās darbības kodeksam (turpmāk „Kodekss”). Kodeksā definēti galvenie principi un noteikumi, kuri regulē LSA biedru (turpmāk sociologu) profesionālo darbību un nosaka viņu profesionālo atbildību.
Profesionālās darbības kodeksa mērķis ir:
1) aizsargāt to grupu un indivīdu intereses, kuru labā strādā sociologi vai kuri ir iesaistīti pētījumā;
2) izklāstīt principus, kuri sociologiem jāievēro savstarpējās attiecībās, kā arī attiecībās ar visiem tiem, kuri veic vai izmanto sociālo un tirgus pētījumu datus.
Sociologiem ir jāievēro šie principi un jārūpējas, lai tos zinātu, izprastu un respektētu visas ar pētījumiem saistītās personas un organizācijas. Sociologiem jātiecas īstenot augstākie profesionālās darbības standarti, veicot pētījumus vai sniedzot citus pakalpojumus.
Kodekss nav visaptverošs un izsmeļošs noteikumu kopums. Ja rodas šaubas par tā normu lietojumu, ir jākonsultējas ar LSA. Veicot pētījumus Latvijā, Kodeksa prasībām jāpiešķir prioritāte pār citu valstu profesionālo apvienību kodeksu prasībām. Veicot pētījumus citās valstīs, ir jāievēro papildu prasības, kuras nosaka šo valstu normatīvie akti vai vietējās sociologu profesionālās apvienības.
I. GALVENIE PRINCIPI
Savā profesionālajā darbībā sociologiem būtu jāseko šādiem galvenajiem principiem:
1. Profesionālā kompetence
Sociologi cenšas būt kompetenti savā darbā. Viņi apzinās savas kompetences robežas un uzņemas tikai tos uzdevumus, kuru veikšanai viņiem ir nepieciešamā kvalifikācija, izglītība, pieredze, nepieciešamie finanšu un cilvēkresursi. Viņi regulāri iepazīstas ar atbilstošo zinātnisko un profesionālo literatūru. Sociologiem nepieciešamības gadījumā jākonsultējas ar citu nozaru speciālistiem.
2. Godprātīgums
Sociologi ir godīgi, patiesi un ciena citus savā profesionālajā darbībā. Viņiem ir jāizvairās no tādas rīcības, kas varētu kompromitēt socioloģijas nozares prestižu. Sociologi veic savu darbu tā, lai radītu uzticību un paļāvību; viņi apzināti neizsaka kļūdainus vai maldinošus spriedumus.
3. Profesionālā atbildība
Sociologi ievēro augstākos profesionālos standartus un uzņemas atbildību par savu darbu. Sociologi apzinās, ka viņi veido profesionālo kopienu un ciena savus kolēģus, pat ja viņiem ir teorētiskas, metodoloģiskas vai personiskas domstarpības. Sociologi augsti vērtē sabiedrības uzticēšanos socioloģijas nozarei, tāpēc viņiem jānovērš tāda sava un citu kolēģu uzvedība, kas varētu kompromitēt šo uzticību. Sociologi nekad nedrīkst ļaut vēlmei būt koleģiālam gūt pārsvaru pār kopīgo atbildību par ētisku uzvedību. Kad nepieciešams, viņi konsultējas ar LSA, lai izvairītos no neētiskas rīcības.
4. Cilvēka tiesību, cieņas un dažādības respektēšana
Sociologi respektē cilvēku tiesības, cieņu un vērtību. Savās profesionālajās aktivitātēs viņi cenšas ierobežot simpātiju vai aizspriedumu ietekmi. Viņi norobežojas no jebkura veida – vecuma, dzimuma, rases, etniskās piederības, nacionālās izcelsmes, reliģijas, seksuālās orientācijas, veselības stāvokļa – diskriminācijas. Savā darbā sociologi respektē citu tiesības uz vērtībām, attieksmēm un viedokļiem.
5. Sociālā atbildība
Sociologi apzinās savu profesionālo atbildību pret kopienām un sabiedrību, kurā viņi dzīvo un strādā. Kad sociologi uzņemas veikt pētījumu, viņu darbam jākalpo gan sabiedrībai, gan arī socioloģijas nozarei.
II. PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS STANDARTI
1. Profesionālie standarti
Sociologi ievēro augstus profesionālos standartus savos pētījumos, lekcijās un darbā. Šie standarti ietver dokumentu un datu radīšanu, saglabāšanu, izplatīšanu vai izmantošanu tādā veidā, kas atbilst Profesionālās darbības kodeksa prasībām un ir saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.
2. Kompetence
(a) Sociologi veic pētījumus vai sniedz pakalpojumus tikai tad, kad viņi ir pietiekami kompetenti attiecīgā jomā. Kompetence nozīmē gan sociologa izglītību, gan vadības un profesionālo pieredzi.
(b) Sociologi sniedz pakalpojumus sev jaunās jomās vai izmanto jaunu tehnoloģiju tikai pēc tam, kad ir ieguvuši pietiekamas zināšanas šajās jomās.
(c) Sociologi atturas no profesionālajām aktivitātēm, kuras veikt viņiem var traucēt personīgie apstākļi vai kuras var kaitēt pasūtītājam, kolēģim vai citai personai, pret kuru viņiem varētu būt kādi pienākumi.
3. Zināšanu prezentācija un izmantojums
(a) Praksē sociologi godīgi demonstrē savu zināšanu jomas un līmeni.
(b) Sociologi nepieņem to klientu, organizāciju vai sponsoru pasūtījumus, kurus veicot nāktos pārkāpt Kodeksā ietvertās prasības.
(c) Tā kā sociologu spriedumi un rīcība var ietekmēt citu cilvēku dzīvi, viņiem jābūt uzmanīgiem un jāņem vērā personīgie, finanšu, sociālie, politiskie vai citi faktori, kas varētu novest pie viņu zināšanu, prasmju vai ietekmes nepareizas izmantošanas.
(d) Ja sociologi uzzina par savu darbu rezultātu kļūdainu izmantošanu, viņiem jācenšas tādu novērst.
4. Pienākumu sadale un padoto vadīšana
(a) Sociologi nodrošina pienācīgu mācības un vadību saviem pakļautībā esošajiem darbiniekiem, kā arī pārbauda, vai šie cilvēki veic savus pienākumus atbildīgi, kompetenti un ētiski.
(b) Sociologi uzdod saviem darbiniekiem tikai tādus uzdevumus, kādus no šīm personām var reāli sagaidīt, ņemot vērā viņu izglītību un pieredzi.
5. Attieksme pret diskrimināciju
Savās darba attiecībās sociologi nepieļauj diskrimināciju personas vecuma, dzimuma, rases, etniskās piederības, nacionālās izcelsmes, reliģijas, seksuālās orientācijas, veselības vai ģimenes stāvokļa dēļ.
6. Darba attiecību nodibināšana un pārtraukšana
Sociologu pienākums ir rīkoties saskaņā ar augstākajiem profesionālās darbības un ētikas standartiem, gan pieņemot darbiniekus darbā, gan arī atceļot viņus no kāda amata vai atbrīvojot no darba.
6.1. Godīga darba prakse
(a) Ar darbu saistītu lēmumu pieņemšanā sociologi cenšas nodrošināt vienādas iespējas un godīgu attieksmi pret visiem – pilna darba laika darbiniekiem, nepilnu slodzi strādājošajiem, uz noteiktu laiku pieņemtajiem darbiniekiem un praktikantiem.
(b) Sociologi skaidri deklarē darbā pieņemšanas, paaugstināšanas, amatam nepieciešamo zināšanu un līguma izbeigšanas prasības visiem saviem darbiniekiem.
(c) Piedaloties ar darbu saistītu lēmumu pieņemšanā, sociologi informē iespējamos darbiniekus par pētījuma datu un rezultātu publicitātes ierobežojumiem, kā arī skaidri vienojas par jebkuriem nosacījumiem, kas attiecas uz viņu darbību.
6.2. Darbinieku pienākumi
(a) Iespējamajiem darba devējiem sociologi sniedz rūpīgu un pilnīgu informāciju par savu profesionālo kvalifikāciju un pieredzi.
(b) Atstājot ieņemamo amatu pavisam vai uz laiku, sociologi sniedz saviem darba devējiem un kolēģiem vajadzīgo informāciju un dara visu iespējamo, lai samazinātu negatīvās sekas, kuras saistītas ar šīm pārmaiņām.
7. Interešu konflikts
Interešu konflikts ir situācija, kad sociologam savā profesionālajā darbībā jāpieņem lēmumi vai jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, kas var ietekmēt viņa, viņa radinieku vai sadarbības partneru personiskās vai mantiskās intereses. Pētījumos, pedagoģiskajā darbā, praksē un pakalpojumu sniegšanā sociologiem ir iespēju robežās jāizvairās no situācijām, kuras varētu izraisīt interešu konfliktus, kā arī jāatklāj šādi interešu konflikti iesaistītajām personām.
7.1. Profesionālo standartu ievērošana
Neatkarīgi no savām, darba devēju vai pasūtītāju interesēm sociologi ievēro profesionālos standartus (1) datu vākšanā, radīšanā, analīzē, interpretācijā; (2) pētījuma ziņojumā; (3) pedagoģiskajā darbā, profesionālā prezentācijā un publiskā socioloģisko zināšanu izplatīšanā; (4) sniedzot konsultācijas vai pakalpojumus.
7.2. Izpaušana
Sociologi neatklāj būtiskus finansiālā atbalsta avotus vai profesionālās attiecības, ja tas var kaitēt darba devējiem, pasūtītājam un sponsoriem.
7.3. Izvairīšanās no personīgajiem ieguvumiem
(a) Sociologi neizmanto personīgā labuma gūšanai informāciju, ko viņi iegūst, iepazīstoties ar konfidenciāliem materiāliem.
(b) Sociologi necenšas gūt personīgo labumu no iegūtās informācijas, attiecībām ar darba kolēģiem vai klientiem bez darba devēja vai klienta atļaujas.
7.4. Lēmumu pieņemšana
(a) Pieņemot lēmumus, sociologi veic visu iespējamo, lai izvairītos no interešu konfliktiem.
(b) Profesionālajās aktivitātēs sociologi jebkuros apstākļos atturas no tādu lēmumu pieņemšanas, kas piešķir vai kavē atalgojuma vai apbalvojuma saņemšanu indivīdiem vai organizācijām, ar kurām viņiem ir interešu konflikts.
8. Publiskā komunikācija
Sociologi seko augstākajiem profesionālajiem standartiem, veicot ekspertīzi, sniedzot pakalpojumus un publiskus paziņojumus, kā arī publicējot rakstus un grāmatas.
8.1. Publiskā komunikācija
(a) Sociologi veic visu iespējamo, lai nodrošinātu publiskajā telpā sniegtās informācijas precizitāti.
(b) Sociologi nepauž nepareizas, kļūdainas, maldinošas vai viltotas ziņas par saviem pētījumiem, praksi vai citām darba aktivitātēm, kā arī par to, kas saistīts ar personām vai organizācijām, ar kurām sociologiem ir kādas saistības.
(c) Publiskojot socioloģisko pētījumu rezultātus, pētniekiem ir jāsniedz šāda informācija: (1) organizācijas nosaukums, kas ir veikusi pētījumu; (2) izmantotās metodes; (3) pētījuma dalībnieku (respondentu, intervējamo) skaits un mērķa grupas; (4) pētījuma veikšanas laiks; (5) iespējamās statistiskās kļūdas robežas. Ja tiek publicēti datu salīdzinājumi, nepieciešams norādīt statistisko atšķirību nozīmīgumu. Ja pētījumā izlases kopums neaptver visus Latvijas iedzīvotājus, ir jāprecizē izlases kopumā ietvertās grupas.
8.2. Citu sniegtie paziņojumi
(a) Sociologi saglabā atbildību arī par tādiem publiskiem paziņojumiem, ko pauž pakļautībā strādājošas personas sociologu pārstāvēto organizāciju vārdā.
(b) Sociologi cenšas darboties tā, lai atturētu citus pētījumā iesaistītos cilvēkus, ko viņi tieši nenodarbina vai nepārrauga no nepareizu paziņojumu sniegšanas par sociologu pētījumiem, lekcijām vai praktiskām aktivitātēm.
(c) Sadarbojoties ar presi, radio, televīziju vai citām mediju organizācijām, sociologi noskaidro potenciālos interešu konfliktus un ievēro augstus profesionālos standartus.
8.3. Uzstāšanās masu saziņas līdzekļos
Kad sociologi sniedz profesionālu padomu vai komentārus masu saziņas līdzekļos, viņi cenšas nodrošināt, lai viņu paziņojumi (1) būtu balstīti uz adekvātu socioloģisko informāciju un (2) būtu arī citādi saskaņoti ar šī Kodeksa prasībām.
9. Konfidencialitāte
Sociologiem ir pienākums nodrošināt konfidenciālas informācijas aizsardzību. Vācot konfidenciālu informāciju, sociologiem jāņem vērā informācijas ilgtermiņa izmantošana, arī iespēja, ka tā nokļūs publiskos arhīvos un ka to izmantos citas personas.
9.1. Konfidencialitātes saglabāšana
(a) Sociologiem jārespektē pētījuma dalībnieku, darbinieku, pasūtītāju vai citu personu tiesības uz konfidencialitāti.
(b) Sociologiem ir pienākums aizsargāt konfidenciālu informāciju un neļaut konfidenciāli iegūto informāciju izmantot tā, ka tas varētu kaitēt ar pētījumu saistītajām personām un organizācijām.
(c) Informācijas konfidencialitāte saglabājas arī pēc šīs informācijas sniedzēju nāves.
(d) Sociologu pienākums ir nodrošināt mācības personālam par to, kādi pasākumi jāveic, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti.
(e) Lietojot privātu informāciju par indivīdiem, citu personu vai organizāciju savākto informāciju, sociologi aizsargā identificējošas (kas norāda uz kādu indivīdu vai indivīdu grupu) informācijas konfidencialitāti. Informācija ir konfidenciāla, ja indivīds var pamatoti cerēt, ka tā netiks publiskota ar personas identifikatoriem (piemēram, medicīniskie vai darba ieraksti).
9.2. Konfidencialitātes ierobežojumi
(a) Sociologiem jārīkojas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kuri regulē personas datu iegūšanu un izpaušanu. Sociologi rūpīgi izskata un informē cits citu par visiem likumiem un noteikumiem, kas var ierobežot konfidencialitātes garantēšanu. Viņi laikus informē pētījuma dalībniekus, darbiniekus, pasūtītājus vai citas personas un organizācijas par šiem konfidencialitātes ierobežojumiem.
(b) Ja sociologiem ir zināma informācija par kādu personu veselības vai dzīvības apdraudējumu, viņiem jāmeklē līdzsvars starp informācijas konfidencialitātes garantēšanas nozīmīgumu un citām šī Kodeksa prasībām.
(c) Konfidencialitātes principa ievērošana netiek pieprasīta gadījumos, ja informācija ir pieejama no publiskiem dokumentiem.
9.3. Apspriežot konfidencialitāti un tās ierobežojumus
Sociologi apspriež ar personām un organizācijām, ar kurām viņi ir nodibinājuši profesionālas attiecības (ieskaitot nepilngadīgos un viņu likumīgos pārstāvjus): (1) iespējamos konfidencialitātes ierobežojumus un (2) viņu profesionālās darbības rezultātā iegūtās informācijas paredzamo lietojumu.
9.4. Informācijas iespējamā izmantojuma paredzēšana
(a) Ja konfidenciālu informāciju jāievada datu bāzu vai sistēmu reģistros, kas ir pieejami citām ar pētījumu nesaistītām personām, sociologi nodrošina anonimitāti, neievadot personas identifikācijas pazīmes, vai izmanto citas tehnoloģijas, kuras slēpj personas identitāti.
(b) Ja pētījuma protokols paredz personas identifikācijas pazīmju pievienošanu (piemēram, longitudinālā pētījuma gadījumā), sociologi iznīcina šādas identifikācijas pazīmes, pirms informācija ir kļuvusi publiski pieejama.
(c) Ja nav iespējams iznīcināt personību identificējošas pazīmes, sociologi veic visu nepieciešamo, lai iegūtu piekrišanu no identificējamiem indivīdiem, un tikai tad nosūta šādus datus citiem.
9.5. Avotu anonimitāte
(a) Sociologi neatklāj konfidenciālu, personu identificējošu informāciju par viņu pētījuma dalībniekiem, pasūtītājiem vai citiem savu pakalpojumu saņēmējiem, ja vien nav iegūta šo personu un organizāciju piekrišana vai to darīt ļauj Latvijas Republikas normatīvie akti.
(b) Uzstājoties publiski, sociologi neatklāj konfidenciālu informāciju par pētījuma dalībniekiem, pasūtītājiem vai citiem pakalpojumu saņēmējiem, lai tie netiktu individuāli identificēti.
9.6. Konfidenciālas informācijas uzglabāšana
(a) Sociologi veic visu nepieciešamo, lai nodrošinātu dokumentu un datu uzglabāšanas konfidencialitāti tādā veidā, kas atbilst šī Kodeksa prasībām.
(b) Sociologiem jāplāno, kā nodrošināt datu un dokumentu konfidencialitātes aizsardzību sociologa nāves vai prakses pamešanas gadījumā.
10. Informēta piekrišana
Informēta piekrišana ir pētījumu galvenais ētiskais princips. Sociologi neiesaista cilvēku pētījumā bez viņa vai cita pilnvarota pārstāvja piekrišanas, izņemot gadījumus, kas aprakstīti šajā Kodeksā. Sociologi apzinās iespējamo tīšo vai netīšo ietekmi uz personu, ko var veicināt sociologa autoritāte, un ņem to vērā.
10.1. Informētas piekrišanas darbības sfēra
(a) Veicot pētījumu, sociologi iegūst informētu piekrišanu no pētījuma dalībniekiem vai viņu likumīgi pilnvarotajiem pārstāvjiem: (1) ja dati tiek ievākti no cilvēkiem jebkurā komunikācijas, mijiedarbības vai starpniecības procesā vai (2) ja cilvēku uzvedība tiek novērota privātā kontekstā, kur indivīds pašsaprotami sagaida, ka nenotiek nekāda novērošana.
(b) Neraugoties uz piekrišanas nozīmīgumu, gadījumos, kur jebkura piekrišana vai kontakts padara neiespējamu pētījuma veikšanu, sociologi nosaka, vai šāds pētījums ir ētisks, konsultējoties ar kolēģiem, kuri ir eksperti pētniecības ētikas jautājumos.
(c) Sociologi drīkst veikt pētījumu sabiedriskās vietās vai lietot publiski pieejamu informāciju par indivīdiem bez piekrišanas iegūšanas. Ja šādos apstākļos sociologiem ir šaubas par to, vai ir nepieciešams iegūt informēto piekrišanu, viņi konsultējas ar organizācijām vai kolēģiem, kuri ir eksperti pētniecības ētikas jautājumos.
(d) Pētot mazaizsargātās iedzīvotāju grupas (bērnus, imigrantus, garīgi slimos), sociologi īpaši cenšas nodrošināt to, lai dalība pētījumā būtu brīvprātīga un piekrišana netiktu panākta piespiedu ceļā.
10.2. Informētas piekrišanas norise
(a) Lai iegūtu informētu piekrišanu, sociologi slēdz vienošanos ar pētījuma dalībniekiem vai viņu likumīgajiem pārstāvjiem, pirms pētījuma veikšanas paskaidrojot pētījuma būtību un pētnieka pienākumus.
(b) Lai iegūtu informētu piekrišanu, sociologi uzrunā pētījuma dalībniekus vai viņu oficiālos pārstāvjus viņiem saprotamā veidā.
(c) Visās pētījuma situācijās sociologi sniedz iespēju pētījuma dalībniekiem vai viņu oficiālajiem pārstāvjiem uzdot jautājumus jebkurā pētījuma posmā par jebkuru pētījuma aspektu.
(d) Lai iegūtu informētu piekrišanu, sociologi norāda pētījuma dalībniekiem, ka viņu dalība ir brīvprātīga un ka viņu atteikšanās piedalīties vai dalības pārtraukšana neietver nekādas sankcijas.
(e) Informēta piekrišana nozīmē, ka potenciālais pētījuma dalībnieks mutiski un / vai rakstveidā apliecina savu gatavību piedalīties pētījumā.
(f) Sociologi ievēro visas saistības, kādas viņiem ir ar pētījuma dalībniekiem, izņemot gadījumus, kad neparedzēti apstākļi pieprasa rīkoties tā, kā norādīts šajā Kodeksā.
10.3.Bērnu vecumā līdz 16 gadiem informēta piekrišana
(a) Veicot pētījumos ar bērniem, sociologi iegūst no bērniem informētu piekrišanu piedalīties pētījumā tik lielā mērā, cik viņi to var dot, izņemot tos gadījumus, kad informētā piekrišana nav nepieciešama, kā tas ir izklāstīts šajā Kodeksā.
(b) Veicot pētījumus ar bērniem, sociologi iegūst bērnu vecāku vai likumīgu pilnvarotu aizbildņu piekrišanu. Sociologi var neprasīt bērnu vecāku vai aizbildņu piekrišanu, ja (1) pētījums saistīts tikai ar minimālu risku tā dalībniekiem vai (2) vecāku vai aizbildņu piekrišana nav saprātīga prasība (piemēram, lai aizsargātu bērnus, kuri ir bez uzraudzības vai kurus ļaunprātīgi izmanto).
10.4. Maldināšanas lietošana pētījumā
(a) Sociologi neizmanto maldinošus paņēmienus, (1) ja vien viņi nav noteikuši, ka tas ir attaisnojams ar pētījuma tālāko zinātnisko, izglītojošo vai praktisko vērtību un ka nav iespējams izmantot citas efektīvas alternatīvas metodes, kurās nav lietota maldināšana, un (2) viņi ir konsultējušies ar ekspertu pētniecības ētikas jautājumos vai Latvijas Sociologu asociāciju.
(b) Sociologi nekad nemaldina pētījuma dalībniekus par nozīmīgiem pētījuma aspektiem, kuri varētu ietekmēt viņu vēlmi piedalīties, piemēram, fizisku risku, neērtībām vai nepatīkamiem emocionāliem pārdzīvojumiem.
(c) Jebkurai maldināšanai, kas ir pētījuma ieceres un vadīšanas iekšējā iezīme, jātiek izskaidrotai dalībniekiem tik, cik ātri vien iespējams, ieteicams, viņu dalības sākumā, bet ne vēlāk kā pētījuma beigās.
10.6. Ieraksta tehnoloģiju izmantošana
Sociologi iegūst informētu piekrišanu no pētījuma dalībniekiem, darbiniekiem un pasūtītājiem vai citiem, pirms viņi sāk ierakstīt pētāmo norisi audio, video vai citā ieraksta formā, ja vien tā nav vienkārša novērošana sabiedriskā vietā un veiktais audio vai video ieraksts nav izmantots tādā veidā, kas ļautu identificēt personību vai tai kaitēt.
11. Pētījuma plānošana, veikšana un datu izplatīšana
Sociologiem jāveicina pētījuma godīgums un jāpakļaujas Kodeksa principiem, plānojot un veicot pētījumu. Tādējādi viņi samazina iespējamību, ka rezultāti būs maldinoši, kā arī aizsargā pētījuma dalībnieku tiesības.
11.1. Pētījuma plānošana un veikšana
(a) Sociologi plāno un veic savu pētījumu tā, lai samazinātu iespējamību, ka rezultāti būs maldinoši.
(b) Plānojot un veicot pētījumu, sociologi izvērtē tā ētiskumu, kā tas ir norādīts Kodeksā, un, ja nepieciešams, konsultējas ar ekspertiem ētikas jautājumos.
(c) Sociologi ir atbildīgi gan par pašu vadīto, gan citu viņu uzraudzībā īstenoto pētījumu vadīšanu.
11.2. Pētījuma dalībnieku stimulēšana
Sociologi nepiedāvā pārmērīgus vai nepiemērotus finansiālus vai citus stimulus, lai iegūtu pētījuma dalībnieku piekrišanu iesaistīties pētījumā.
11.3. Informēšana par pētījumu
(a) Sociologiem ir pienākums informēt sabiedrību par pētījumā gūtajām jaunajām atziņām, izņemot gadījumus, kad ir īpašuma tiesību norunas ar darba devējiem, darba uzņēmējiem vai pasūtītājiem, kas nepieļauj šādu izplatīšanu.
(b) Iepazīstinot ar savu darbu, sociologi ziņo par visiem saviem atklājumiem un atklāj visus būtiskos datus. Viņi informē par rezultātiem neatkarīgi no tā, vai tie atbilst vai neatbilst gaidītajiem.
(c) Ja sociologi atklāj svarīgas kļūdas savās publikācijās vai datos, viņi veic visu nepieciešamo, lai tās izlabotu (atsaukumā, iespiedkļūdu labojumā vai citur).
(d) Sociologi īpaši rūpējas par precīzu rezultātu ziņošanu, izmantojot pareizu informāciju un avotu citātus.
11.4. Datu apmaiņa
(a) Sociologi padara datus pieejamus līdz ar šo datu pirmajām nozīmīgām publikācijām, izņemot gadījumus, kad ir īpašuma tiesību norunas ar darba devējiem vai pasūtītājiem, kas nepieļauj šādu pieejamību, vai kad nav iespējams dalīties ar datiem, jo nevar nodrošināt datu konfidencialitāti un cilvēku anonimitāti.
(b) Sociologi var prasīt attiecīgu samaksu personām, kuras vēlas iegūt viņu datus tālākai analīzei.
(c) Sociologi, kuri lieto no citiem ņemtus datus sekundārajai analīzei, precīzi norāda un atzīst sākotnējo sociologu veikumu.
(g) Sociologi nedrīkst veikt ar datiem ar pētījumu nesaistītas darbības, piemēram, pārdot datu bāzi, kurā iekļauti personu dati, vai citādi ļaut to izmantot tiešam mārketingam un reklāmai. Katra šāda ar pētījumu tieši nesaistīta darbība skaidri jānodala no pētījuma.
12. Plaģiātisms
(a) Publikācijās, iepazīstināšanā, lekcijās un savā praksē sociologi precīzi identificē autoru un atsaucas uz to, kad viņi izmanto datus vai materiālu no citas personas publicēta vai nepublicēta darba.
(b) Sociologi respektē citu darbu un atsaucas uz to, pat ja tieši to necitē, bet tikai pārfrāzē, un viņi neuzdod citu darbu par savējo.
13. Autorības atzīšana
(a) Sociologi uzņemas autorību tikai par darbu, ko viņi paši paveikuši vai kurā devuši kādu ieguldījumu. Kad sociologs ir bijis iesaistīts kādas publikācijas tapšanā, kas balstīta uz studenta disertāciju vai tēzēm, students tiek uzskatīts par galveno autoru.
(b) Sociologi nodrošina to, ka galvenā autorība un citi nopelni publikācijās balstās uz iesaistīto indivīdu ieguldījumu, neraugoties uz viņu statusu. Pretendējot uz autorību vai nosakot tās piešķiršanu, sociologi cenšas sīki atspoguļot galveno dalībnieku ieguldījumu pētījuma tapšanas un rakstīšanas procesā.
14. Publicēšanas process
Sociologi tiecas ievērot profesionālos un ētikas standartus savu darbu publicēšanā un pētījumu atskaitēs.
(a) Vairāku autoru gadījumā pirms darba iesniegšanas publicēšanai sociologi apspriežas ar visiem autoriem un pieņem savstarpēji saskaņotus lēmumus.
(b) Iesniedzot manuskriptu profesionālam žurnālam, sociologi piekrīt, ka žurnāls pirmais iegūst tā publicēšanas tiesības, izņemot gadījumus, kad žurnāla politika skaidri pieļauj vairākas manuskripta iesniegšanas un publicēšanas alternatīvas. Sociologi neiesniedz manuskriptu otram žurnālam, kamēr nav saņemts oficiāls lēmums no pirmā žurnāla. Sociologi, iesniedzot manuskriptu žurnāla publikācijām, līdz oficiālai akceptēšanai var to paņemt atpakaļ.
(c) Publicējot datus vai atklājumus, kas ir jau iepriekš ir bijuši kaut kur publicēti, sociologi atsaucas uz šīm publikācijām.
15. Recenzentu pienākumi
(a) Recenzējot materiālu, kas iesniegts publicēšanai, vai citus darbus, kuri jāvērtē, sociologi respektē procesa konfidencialitāti un šādas informācijas iesniedzēju īpašuma tiesības.
(b) Sociologi atsakās recenzēt darbus, kuros ir iesaistītas personas, ar kurām viņiem ir interešu konflikts (kā norādīts šajā Kodeksā).
(c) Ja sociologiem lūdz recenzēt manuskriptu, grāmatu vai priekšlikumu, ko viņi jau iepriekš ir darījuši, sociologi to paziņo personai, kas izteikusi šo lūgumu (piemēram, redaktoram).
16. Sociologu un pasūtītāju (finansētāju) savstarpējās tiesības un pienākumi
Šīs tiesības un pienākumus parasti regulē rakstisks līgums starp sociologu un pasūtītāju. Puses var mainīt tālāk minētos nosacījumus, ja tās ir iepriekš vienojušās rakstiskā veidā; bet citas šī Kodeksa prasības šādi grozīt nedrīkst. Pētījums vienmēr jāveic saskaņā ar godīgas konkurences vispāratzītajiem un pieņemtajiem principiem.
Sociologs informē pasūtītāju, ja viņam veicamais darbs tiek savienots ar cita pasūtītāja (kura identitāte obligāti nav jāatklāj) darbu.
Sociologs, cik vien savlaicīgi iespējams, informē pasūtītāju par to, ka kāda no veicamā darba daļām tiek nodota apakšuzņēmējam ārpus paša pētnieka iestādes (ieskaitot pieaicināto konsultantu izmantošanu). Ja pasūtītājs to pieprasa, viņam šis darba apakšuzņēmējs ir jāatklāj.
Bez iepriekšējas iesaistīto pušu vienošanās pasūtītājam nav tiesību uz sociologu vai viņa organizācijas pakalpojumu ekskluzīvu izmantošanu ne kopumā, ne arī daļēji.
Pasūtītāja īpašumā ir šādi ieraksti, kuru pētnieks bez pasūtītāja atļaujas nedrīkst atklāt nevienam trešajam interesentam:
(a) pētījuma pārskati, sīki apraksti vai cita pasūtītājam sniegtā informācija;
(b) pētījuma projektā iegūtie dati (izņēmums ir apvienotie vai vairāku pasūtītāju projekti vai pakalpojumi, kuros vieni un tie paši dati ir pieejami vairākiem pasūtītājiem).
Ja nav īpašas vienošanās par pretējo, pētnieka īpašumā paliek šādi ieraksti:
(a) Pētījuma piedāvājumi un noteiktās izmaksas (kamēr pasūtītājs nav samaksājis). Pasūtītājs nedrīkst tos atklāt kādam trešajam interesentam, ja tas nav konsultants, kas strādā pasūtītājam pie šī projekta (izņemot jebkuru konsultantu, kas strādā arī šī pētnieka konkurentam). Pasūtītājs nedrīkst tos izmantot, lai ietekmētu citu pētnieku pētījuma piedāvājumus vai noteiktās izmaksas.
(b) Pārskata saturs, ja ir apvienoti un / vai daudzu klientu projekti vai pakalpojumi, kuros vieni un tie paši dati ir pieejami vairāk nekā vienam pasūtītājam un kad ir pilnīgi skaidrs, ka izrietošie pārskati ir pieejami plašai pārdošanai vai uz tiem var parakstīties. Pasūtītājs nedrīkst atklāt šāda pētījuma datus kādam trešajam interesentam (kas nav konsultanti vai padomdevēji, ko viņš izmanto savam biznesam) bez pētnieka atļaujas.
(c) Visi pārējie pētījuma ieraksti, kurus ir veicis pētnieks, izņemot neapvienoto projektu pārskatus pasūtītājam, kā arī pētījuma projektu un anketu, ja to izstrādāšanas izdevumus sedz pasūtītājs.
Sociologs nedrīkst atklāt pasūtītāja personību (ja vien to nepieprasa likums) vai kādu konfidenciālu informāciju par viņa biznesu trešajam interesentam bez pasūtītāja atļaujas.
Sociologam ir jāļauj pasūtītājam pēc viņa pieprasījuma organizēt datu vākšanas un sagatavošanas kvalitātes pārbaudes, ja pasūtītājs apmaksā visus ar to saistītos papildu izdevumus. Šādām pārbaudēm jāatbilst konfidencialitātes prasībām.
Sociologam ir jāsniedz pasūtītājam visas tehniskās ziņas par viņa pasūtītā pētījuma projekta gaitu.
Atskaitoties par pētījuma rezultātiem, sociologam stingri jānodala iegūtie dati no pētnieka datu interpretācijas un no rekomendācijām, kas balstītas uz šiem datiem.
Pētniekam jāpārliecinās, ka pasūtītāji ir informēti par šī Kodeksa esamību un par nepieciešamību izpildīt tā prasības.
17. Kodeksa ievērošana
Sociologiem ir pienākums stingri ievērot un censties atrisināt iespējamos konfliktus saskaņā ar šo Kodeksu.
17.1. Kodeksa pārzināšana
Sociologiem ir pienākums pārzināt šo Kodeksu un citus kodeksus, kuri attiecas uz viņu darbību.
17.2. Kad sociologi šaubās par to, vai nav pārkāpuši šo Kodeksu, viņi konsultējas ar citiem sociologiem un Latvijas Sociologu asociāciju.
17.3. Godīga abu pušu izturēšanās ētiskos disputos
(a) Sociologi nevēršas pret personu par to, ka tā ir izvirzījusi sūdzību.
(b) Sociologi nevēršas pret personu par to, ka kāds par viņu ir izteicis sūdzību. Tas nekavē ierosināt lietu, kas balstītos uz šo sūdzību.
17.4. Ziņošana par citu sociologu pārkāpumiem
Ja sociologiem ir pamatots iemesls domāt, ka kāds cits sociologs ir pārkāpis šo kodeksu, viņi cenšas šo jautājumu atrisināt, vēršot šī cilvēka uzmanību uz problēmu. Ja vien iespējams, sociologi cenšas rast neformālu atrisinājumu vai meklē padomu, kā rīkoties, lai šādas aktivitātes neapdraudētu personu tiesības uz konfidencialitāti. Šāda rīcība varētu ietvert vēršanos pie LSA Profesionālās darbības izvērtēšanas komitejas.
LSA Profesionālās darbības izvērtēšanas komitejas mērķis ir izmeklēt un izvērtēt gadījumus, kad kāds no LSA biedriem ir pārkāpis šajā Kodeksā ietvertās prasības. Komiteja sastāv no pieciem locekļiem, ko ievēl LSA valde ar vienkāršu balsu vairākumu uz diviem gadiem. Par komitejas locekļiem nevar kļūt LSA valdes locekļi. Komitejas locekļi nevar piedalīties to jautājumu apspriešanā un lēmumu pieņemšanā, kuros var tikt skartas viņu pašu vai pakļauto darbinieku intereses. Komitejas lēmumus apstiprina ar vienkāršu balsu vairākumu.
17.5. Sadarbošanās ar Profesionālās darbības izvērtēšanas komiteju.
Sociologi sadarbojas ar LSA Profesionālās darbības izvērtēšanas komiteju pētījumu ētikas, rīcības un izrietošo prasību ievērošanā. Atteikšanās sadarboties pati par sevi ir šī kodeksa pārkāpums.
17.6. Nepiedienīgas sūdzības
Sociologi neiesniedz vai neatbalsta tādu ētisku sūdzību iesniegšanu, kuras ir frivolas un kuru mērķis ir drīzāk kaitēt iedomātajam pārkāpējam.
18. Sūdzību izskatīšana un sankcijas
Visas sūdzības un gadījumus, kad ir pārkāpts šis Kodekss, vispirms izskata LSA Profesionālās darbības izvērtēšanas komiteja, kuras sēdes var sasaukt pēc pašu komitejas locekļu iniciatīvas vai arī pēc LSA valdes locekļu lūguma.
Sēde jāsasauc ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc attiecīgās sūdzības vai lūguma saņemšanas. Komitejai jāizvērtē gadījums un jāpieņem lēmums (ja nepieciešams, arī par sankciju noteikšanu) ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc sūdzības vai lūguma saņemšanas.
Komiteja pēc saviem ieskatiem var lūgt jebkuru personu sniegt tai nepieciešamo informāciju. Komitejas locekļi nedrīkst izpaust sūdzības vai lūguma iesniedzēja vārdu, kā arī informāciju, kas iegūta gadījuma izvērtēšanas laikā.
18.1. Iespējamās sankcijas
Komiteja var noteikt šādas sankcijas:
1) privāta aizrādījuma izteikšana;
2) publiska aizrādījuma izteikšana;
3) ieteikums valdei izslēgt biedru no LSA.
Komitejas lēmumā (rakstiski) jānorāda konkrētais pārkāpums un pamatojums sankciju noteikšanai.
18.2. Apelācija
LSA biedram, kuram ir noteiktas kādas sankcijas, ir tiesības 7 dienu laikā pēc komitejas lēmuma pieņemšanas iesniegt apelācijas lūgumu LSA valdei. Tādā gadījumā valdes sēde jārīko ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc apelācijas lūguma saņemšanas. Valdei jāpieņem lēmums par sankciju noteikšanu ne vēlāk kā mēneša laikā no apelācijas lūguma saņemšanas.
Balsošanā nedrīkst piedalīties tie valdes locekļi, kuriem šajā gadījumā var būt kāds interešu konflikts. Jebkurš šāds valdes lēmums, kas pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu, ir galīgs un nav pārsūdzams. Valdes locekļi nedrīkst izpaust sūdzības vai lūguma iesniedzēja vārdu, kā arī informāciju, kas iegūta gadījuma izvērtēšanas laikā.
Ja apelācijas lūgums nav iesniegts vispār vai nav saņemts noteiktajā laikā, komitejas lēmumu uzskata par spēkā esošu.
2008