2018.gada 5.decembrī notika LSA valdes sēde, kurā piedalījās valdes locekļi Miķelis Grīviņš, Baiba Bela, Ilona Kunda, Ieva Strode, Andrejs Ivanovs un Jānis Daugavietis. Sēdē tika apspriesti šādi galvenie jautājumi:
(1) Sadarbība ar Valsts izglītības attīstības aģentūras Apvārsnis 2020 Nacionālā kontaktpunkta eksperti Lauru Bužinsku (grupā Eiropa mainīgā pasaulē – iekļaujoša, novatoriska un domājoša sabiedrība). Laura atbild par sadarbību ar humanitārajām un sociālajām zinātnēm. Te, piemēram, prezentācijas no 2018. gada Apvārsnis 2020 informatīvajiem pasākumiem: [saite].
(2) Valde vienojas, ka nākamā gada LSA kopsapulci martā varētu ievadīt izglītojošs seminārs par digitālo instrumentu un metožu izmantošanu pētniecībā. Pētniecībā arvien vairāk tiek izmantotu ne tikai digitālie rīki, bet arī arvien vairāk tiek pētīta pati digitālā vide. Viena no šīs virzības pazīmēm ir pieaugoša starp- un multidisciplinaritāte. Sociālo, humanitāro, matemātikas un datorzinātņu pārstāvju sadarbība ir ikdiena. Par normu jau kļūst arī tas, ka programmēšanas pamati tiek iekļauti sociālo un humanitāro zinātņu studiju programmās no pirmā mācību gada (šobrīd pārliecinoši populārākās programmēšanas vides hum-soc laukā ir R un Python). Cita stabila tendence ir digitālo pētniecisko metožu izmantošana ārpus akadēmijas – privātajā biznesā un sabiedrības pārvaldē. Tāpēc digitālajā seminārā plānots uzaicināt arī citu disciplīnu un jomu pārstāvjus, piemēram, mārketinga un digitālo humanitāro zinātņu.
(3) LSA Valdes priekšsēdētājs Miķelis Grīviņš ierosina organizēt regulāru semināru ciklu, kura mērķis būtu ļaut pētniekiem izglītoties, radīt tiltu starp pētniekiem un sabiedrību/ medijiem, veicināt diskusijas un popularizēt sociālās zinātnes. Kopumā valde ideju akceptē.
(4) Darbs pie Latvijas Sociālo zinātņu datu arhīva atkalizveidošanas. LSA turpina uzturēt aktīvus kontaktus ar ES sociālo zinātņu datu konsorciju CESSDA ERIC un šobrīd mēs esam uzaicināti iesaistīties tās vadītā Apvārsnis 2020 projekta pieteikuma izstrādē. Tikmēr nacionālajā līmenī LSA ‘arhīva grupa’ Jāņa Daugavieša vadībā apņemas aktualizēt jautājumu par valsts un pašvaldību pasūtīto pētījumu primāro datu (piemēram, aptauju datu kopas, intervijas, savāktās dokumentu kolekcijas) un metodoloģiju aprakstu nodošanas/saņemšanas un arhivēšanas juridisko pusi. Tās mērķis – izstrādāt vienotus priekšrakstus šādu datu deponēšanai.