LSA jauns priekšsēdētājs

Katru otro gadu Latvijas Sociologu asociācijas biedru kopsapulcē jāpārvēl tās izpildinstitūcija – valde. Jau trešo reizi ikgadējā biedru sapulce notika tiešsaistē, 2022. gada 24. februāra vakarā.
No 54 LSA biedriem sapulcē piedalījās 42. Sapulci atklāja priekšsēdētājs Miķelis Grīviņš, to tālāk vadīja priekšsēdētāja vietniece Baiba Bela, bet protokolēja Dace Goško.


Turpinot kopsapulču tradīciju, no sākuma tika sniegti priekšlasījumi par tematiem, kas saistīti ar socioloģisko pētniecību. Sākumā Miķelis Grīviņš uzstājās ar tematu “Veicinot pētījumu rezultātu ietekmi: Apvāršņa pētījumu pieredze”, pēc kura sekoja Jānis Daugavietis ar “Pētniecības dati: ES un LR gaidas un prakses (datu repozitoriji un datu sagatavošana publicēšanai)”.
Tālāk norisa LSA kopsapulces formāli-juridiskā daļa, kurā Miķelis Grīviņš un Baiba Bela atskaitījās par biedrības darbību kopš 2020. gada (ieskaitot finanšu stāvokli). Šajā periodā ir uzņemti 11 jauni biedri. Pēc tam notika biedrības priekšsēdētāja un valdes locekļu kandidatūru izvirzīšana un aizklātās vēlēšanas. LSA statūtos rakstīts, ka valdi veido septiņi valdes locekļi, ieskaitot priekšsēdētāju (Latvijas sociologu asociācijas prezidents).
Tika izvirzīti septiņi kandidāti, kas visi tika ievēlēti ar absolūtu klātesošo biedru balsu vairākumu:

Renārs Felcis (valdes jaunais priekšsēdētājs, LU SZF), Jānis Daugavietis (LU LMFI), Linda Ezera (Forta Research), Andrejs Ivanovs (RSU), Signe Kaņējeva (Kantar), Ginta Kronberga (LLU) un Ieva Strode (SKDS). Valdei pirmo reizi pievienojas Renārs, Linda un Gita, bet vienkārša LSA biedra statusā pāriet Miķelis Grīviņš (BSC), Baiba Bela (LU SZF) un Līga Paula (LLU).

LSA ‘13.Saeimas vēlēšanu totalizatora’ rezultāti: kritiska avotu salīdzināšana, pieredze un intuīcija

Noslēdzies Latvijas Sociologu asociācijas (LSA) rīkotais ‘13.Saeimas vēlēšanu totalizators’. Pieņemot, ka galvenie vēlēšanu dati būtiski nemainīsies, pasludinām, ka tajā ir divi uzvarētāji – ILGA SOKOLOVA (sabiedrisko attiecību speciāliste privātajā sektorā) un GUNĀRS BĒRZIŅŠ (ekonomists), kuri abi ieguvuši identisku punktu skaitu, kopsummā sniedzot tuvākās prognozes par trim aptaujā uzdotajiem jautājumiem: vēlētāju aktivitāte, populārākās partijas saņemto balsu īpatsvars un Saeimā iekļuvušo partiju saraksts.

Ilga saka, ka savas gala prognozes balstīja pieņēmumos par vēlētāju uzvedību, kurus veidoja publiski pieejamie avoti, partiju ideoloģijas un to līderu performance debatēs, domājams, arī zināšanas, kas iegūtas LU studējot socioloģiju un sabiedrības vadību. Arī Gunāra galvenie avoti bija publiski pieejamās socioloģiskās aptaujas, mazāk gan paļaujoties uz interneta aptaujām, kas nevar raksturot visu vēlētāju spektru. Savukārt atslēgas, kas Gunāram ļāva diezgan precīzi prognozēt vēlētāju aktivitāti, bija lielais skaits atbilžu “nezinu” aptaujās, iepriekšējo vēlēšanu rezultāti un pēdējo gadu ekonomiskie procesi.

LSA sveic uzvarētājus! Pirmo desmit vietu ieguvēju vārdi publicēti zemāk. Vietas aprēķinātas summējot katrā jautājumā iegūtos rangus. Anonimizēts datu fails sekundārai analīzei vai vienkāršai zinātkārei pieejams šeit: https://doi.org/10.5281/zenodo.1460300.

Šogad LSA ‘totalizatorā’ aicināja piedalīties ne vien sociologus un citu sociālo zinātņu pārstāvjus, bet jebkuru, kam ir interese un ambīcijas pārbaudīt savas zināšanas un intuīciju. Sākot pildīt on line anketu, interesi par to izrādīja teju 500 cilvēku, bet uz trim aptaujas pamatjautājumiem atbildēja 128 respondenti. Visbiežāk respondenti pašidentifikācijas logā rakstīja: IT speciālists, sociologs, žurnālists, projektu vadītājs, students, pētnieks. Ir arī daži mājsaimnieki, viens sētnieks un viena antropoloģe. Nav neviena (neanonīma) politologa.

Vieglākais jautājums, spriežot pēc atbildēm, bija par to, kuras partijas iekļūs Saeimā. Ka tās būs šīs septiņas – Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija, Attīstībai/Par!, Jaunā VIENOTĪBA, Politiskā partija “KPV LV” un Zaļo un Zemnieku savienība – precīzi prognozēja teju puse respondentu. Biežākās neprecizitātes šajā jautājumā tika pieļautas paredzot ‘Jaunās VIENOTĪBAS’ neiekļūšanu un “PROGRESĪVO” un ‘Latvijas Reģionu Apvienības’ pārstāvju iekļūšanu parlamentā. Katrs sestais respondents izdarīja vismaz vienu no šādiem pieņēmumiem.

Grūtāks bija jautājums “Cik % balsu iegūs populārākā partija (nepieskaitot 5% nepārkāpušo partiju balsis)?” CVK dati liecina, ka “Saskaņa” ieguva 19,8%. Totalizatora dalībnieku vidējā aritmētiskā atbildes vērtība ir 24,4% (mediāna – 23%), tātad, respondenti šīs partijas izredzes vērtēja pārāk optimistiski, vai pesimistiski (atkarīgs no tā, kāda ir viņu politiskā pārliecība). Tikai 10% totalizatora dalībnieku sniedza maksimāli tuvas atbildes, t.i. 19 vai 20%.

Tomēr vislielākā prognožu neprecizitāte bija atbildot uz jautājumu: “Kāda būs vēlētāju aktivitāte (t.i., cik % balstiesīgo piedalīsies Saeimas vēlēšanās)?” Respondentu atbilžu vidējā aritmētiskā vērtība ir 61,2% (mediāna – 62%). 55 vai 56% minējuši vien 8% respondentu, 54% – neviens. Ja uz pārējiem diviem totalizatora jautājumiem atbildes salīdzinoši precīzi parādīja socioloģiskās aptaujas un to kritisks salīdzinājums, tad vēlētāju aktivitāte no aptauju datiem nebija tik vienkārši “izvelkama”. Vidēji aptaujās tikai katrs desmitais respondents apgalvoja, ka neies vēlēt, un trešdaļa atbildēja, ka vēl nav izlēmuši. Latvijas socioloģiskās aptaujās paredzamā vēlētāju aktivitāte tiek mērīta reti (uzdodot specifiskus jautājumus tieši par to), tāpēc, prognozējot šo rādītāju, lielākā mērā nekā citos gadījumos jāpaļaujas uz kritisku dažādu avotu salīdzinājumu, savu pieredzi un arī intuīciju.

Prognozēšana ir viena no grūtākajām un nepateicīgākajām nodarbēm, tāpēc LSA pateicas visiem, kuri riskēja un piedalījās!

PS Cik zināms, otru publisko prognožu aptauju (‘spēli-festivālu’) veicis publicists Mārcis Bērziņš [https://benedictingibjorg.wordpress.com/2018/10/05/prognozu-festivals-2018/], vaicājot par vietu sadalījumu 13. Saeimā. Tajā līderos Factum Interactive (@Interactive_LV), ko visdrīzāk pārvalda Aldis Pauliņš, Latvijas Sociologu asociācijas biedrs no 1991.gada (prezidents 1994-2000), mārketinga pētījumu un metodoloģijas konsultāciju uzņēmuma ‘Factum’ īpašnieks.

Sagatavoja Jānis Daugavietis, LSA
Tehniskais atbalsts – Andrejs Ivanovs, LSA
2018.10.12.

Latvijas Sociologu asociācijas ‘13.Saeimas vēlēšanu totalizatora’ uzvarētāji
(vieta, vārds, pašidentifikācija)

  1. Ilga Sokolova, sabiedrisko attiecību speciāliste
    Gunārs Bērziņš, ekonomists
  2. Jibby, IT
  3. Aija Sadoviča, IT
    [anonīms]
  4. Baiba, žurnāliste
  5. Rolands Puhovs, reklāmas industrija
    Jūlija, sociologs
    [anonīms]
  6. Uldis Gedra, producents
    [anonīms]
    Pakalns, meistars
  7. Edgars Baldunciks, jurists
    Raitis Elksnis, IT
    [anonīms], sētnieks
    Andersons, IT
    [anonīms], Attīstības projektu vadītājs
  8. Zanda Rutkovska, socioloģe
    Ruslans Antropovs, fotogrāfs
  9. Kārlis I., programmētājs
    [anonīms]
    Aivars Avotiņš, analītiķis
    [anonīms]
  10. Inese Viktorija Grospine, projekta koordinatore
    [anonīms], antropoloģe
    [anonīms], ierēdnis

Dati aprēķināti izmantojot vēlēšanu rezultātus, kādi tie publicēti CVK
(https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults, 2018.10.12.).